RĒZEKNES TEHNOLOĢIJU AKADĒMIJAS

INSTITUCIONĀLAIS REPOZITORIJS

Repozitorija mērķis ir nodrošināt atvērtās zinātnes principu ievērošanu, zinātniskās darbības rezultātu un pētniecības datu uzkrāšanu, tiešsaistes piekļuvi RTA zinātniskās darbības rezultātiem, RTA zinātnisko sasniegumu popularizēšanu un izplatīšanu, zinātniskās darbības attīstības veicināšanu, pētniecības datu pārvaldību saskaņā ar FAIR datu principiem.

 
Research outputs
24
Projects
1
People
2
Recent Additions
  • Publication
    Impact of anthropogenic pollution of air ion concentration. Summary of the Doctoral Thesis
    (2018)
    Skromulis, Andris
    ;
    Noviks, Gotfrīds
    ;
    Teirumnieks, Edmunds
    Chemical and mechanical air pollution is one of the most crucial problems in scientific studies nowadays. Atmospheric pollution is very hard to be localised or prevented. It can spread not only regionally, but also on a global scale. The notion of air pollution may not be seen only as content of chemical substances or physical components in the air. The air is environment containing various physical fields. The intensity of electromagnetic fields of different frequency (electrostatic and high frequency fields, as well as light, heat, radioactive radiation and other fields) may exceed the level provided in legislation. In this case, the issue of energy pollution appears. Many of the above-mentioned physical fields have an impact on the level of air ionisation providing the air molecules with the energy they need to overcome the ionisation barrier, whish makes the air an environment that continuously contains a certain amount of energy (Sinicina et al., 2013). Consequently, it is possible to speak of the energetic air pollution as a negative phenomenon or to see the energy saturation as a positive feature of the air. For almost a century, scientific studies have been describing the impact of air ions on human beings and other living organisms (Чижевский, 1969; Rim, 1977). Air ions may have favuorable and healing impact or can affect harmfully human health. It depends on their concentration level in the air and on mutual proportions of positive and negative ions.
  • Publication
    Antropogēnā piesārņojuma ietekme uz aerojonu koncentrāciju. Promocijas darba kopsavilkums
    (2018)
    Skromulis, Andris
    ;
    Noviks, Gotfrīds
    ;
    Teirumnieks, Edmunds
    Gaisa ķīmiskais un mehāniskais piesārņojums mūsdienās ir viena no aktuālākajām problēmām zinātniskajā izpētē. Atmosfērā nonākušais piesārņojums ir ļoti grūti lokalizējams vai novēršams, tas spēj izplatīties ne tikai reģionālā, bet arī globālā mērogā. Jēdzienu "gaisa piesārņojums" nevar izprast vienīgi kā ķīmisko vielu vai fizikālo komponenšu saturu gaisā. Gaiss ir vide, kur koncentrējas un izkliedējas dažāda veida fizikālie lauki. Dažādas frekvences elektromagnētisko lauku (sākot no elektrostatiskajiem un beidzot ar augstfrekvences, gaismas, siltuma, radioaktīvā starojuma u.c. laukiem) intensitāte var pārsniegt likumdošanā noteikto līmeni. Tādā gadījumā tiek runāts par enerģētisko piesārņojumu. Daudzi no minētajiem fizikālajiem laukiem atstāj iespaidu uz gaisa jonizācijas līmeni, piešķirot gaisa molekulām nepieciešamo enerģiju jonizācijas barjeras pārvarēšanai; tādā veidā gaiss kļūst par vidi, kas nemitīgi satur zināmu enerģijas daudzumu (Sinicina et al., 2013).Līdz ar to gaisa enerģētisko piesārņojumu var uzskatīt gan par negatīvu, gan par pozitīvu īpašību. Gandrīz gadsimta garumā dažādos zinātniskajos pētījumos tikusi raksturota aerojonu ietekme uz cilvēku un citiem dzīvajiem organismiem (Чижевский, 1969, Rim, 1977). Aerojoni var atstāt gan labvēlīgu, pat ārstniecisku iespaidu uz cilvēka veselību, gan var būt arī kaitīgi. Tas ir atkarīgs no koncentrācijas līmeņa gaisā, kā arī pozitīvo un negatīvo jonu savstarpējām proporcijām.
  • Publication
    Niedru produktivitāti un biomasas īpašības ietekmējošo faktoru izpēte un to izmantošanas enerģijas ieguvei pamatojums. Promocijas darba kopsavilkums
    (2014)
    Čubars, Edgars
    ;
    Noviks, Gotfrīds
    Līdz pat šim brīdim ūdens augu biomasas potenciāls Latvijā, kā enerģijas resurss nav ņemts vērā. Šo augu kā enerģijas avota izmantošana radītu jaunas darbavietas, samazinātu fosilo energoresursu patēriņu, kā arī spētu risināt dažādas vides aizsardzības problēmas. Viens no augiem, ko Latvijas apstākļos varētu izmantot enerģijas iegūšanai ir dabiskajās un mākslīgajās ūdenstilpnēs augošās niedres (Phragmites australis (Cav.) Trin. Ex Steud. (Čubars, 2008; Enerģētisko..., 2007; Kronbergs, 2009). Niedres ir viens no visizplatītākajiem ūdens augiem, tās aug gandrīz visās ūdenstilpnēs Latvijā. Pašreiz tās tiek izmantotas nelielos apjomos būvniecības vajadzībām, taču pieaugot fosilo energoresursu cenām, un piesārņojumam, ko rada fosilo resursu izmatošana, pieaug interese par vietējās biomasas izmantošanas iespējām energoapgādē. Līdz ar to aktualizējas jautājums par racionālu niedru resursu izmantošanu. Viens no vides aizsardzības svarīgākajiem ieguvumiem novācot niedres, papildus fosilo energoresursu aizstāšanai ar AER, ir dabas ūdeņu piesārņojuma ar slāpekļa un fosfora savienojumiem līmeņa samazinājums. Tāpat niedres labi asimilē smagos metālus (Ali et al., 2002; Grisey et al., 2012), līdz ar to var uzskatīt, ka niedru ieguve sekmēs smago metālu aizvākšanu no ūdenstilpnēm. Nav zināms, vai niedres ir piemērotas enerģijas ražošanai. Niedru platības, pieejamie biomasas apjomi, energopotenciāls un enerģētiskās īpašības Latvijā līdz šim nav izpētītas, kas kavē to ieguves un pārstrādes attīstību. Lai veiktu ilgtspējīgu niedru kā kurināmā izmantošanu, jāizvērtē dažādu faktoru ietekme uz niedru īpašībām un produktivitāti, kas ļaus novērtēt ieguvei pieejamos niedru apjomus un to īpašības, kā arī novērtēt niedru piemērotību enerģijas ieguvei. Promocijas darba zinātniskais mērķis: izpētīt niedru audžu izplatību, dinamiku, produktivitāti, niedru biomasas enerģētiskās īpašības un to ietekmējošos faktorus Latvijas dabiskajās un mākslīgajās ūdenstilpnēs. Promocijas darba praktiskais mērķis: balstoties uz niedru izplatības un īpašību pētījumiem noteikt prioritārās niedru ieguves zonas Latvijā, sastādīt niedru kadastru nozīmīgākajām niedru ieguves vietām Latgales reģionā, kā arī izstrādāt optimālos niedru ieguves un pārstrādes modeļus Latvijas apstākļiem, lai veicinātu ar niedru ieguvi un pārstrādi saistītu uzņēmumu radīšanu un attīstību.
  • Publication
    Jauniešu vērtības patērētājsabiedrībā Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (2012)
    Austruma, Spodra
    ;
    Tēraudkalns, Valdis
    Promocijas darbā tiek meklētas sakarības un rastas atbildes starp patērētājvērtību, dominējošo kultūru un tās ietekmi uz to jauniešu vērtību veidošanos, kuri apmeklē vispārizglītojošas skolas. Tāpat arī tiek iezīmēta virzība no vecajām, tradicionālajām vērtībām uz to transformāciju jaunu patērētājsabiedrības vērtību hierarhiju, kuru pētniecībā var aplūkot divējādi. No vienas puses – patērētājsabiedrības kultūras kodu iesakņošanos gan izglītības sistēmā, gan savstarpējā komunikācijā, no otras puses – vajadzība socializēties jauniešiem liek veidot attiecības starp materiālo un garīgo stāvokli, starp materiālajām vērtībām un garīgumu, kas patiesībā netiek vienlaicīgi noregulētas. Izvēlētās tēmas aktualitāti nosaka mūsdienu globālās patērētājkultūras kodi un to ietekme arī uz izglītības satura veidotāju pieredzi un vērtību izvēli, kas transformējas mācību priekšmetu standartos un programmās. Pētījumā ir apzināta pretruna starp izglītības procesa un vērtību pieņemšanas procesa formēšanās stratēģiju, kas neiet kopsolī ar mērķiem, kādus izvirza mācību priekšmetu standarti un kas ir nozīmīgi pašam vidusskolēnam, jo vērtību veidošanas jautājumi 21. gadsimta izglītības stratēģijā un Nacionālajā attīstības plānā Latvijā nav definēti.
  • Publication
    Skolēnu ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem praktiskās darbības pieredzes veidošanās speciālajā internātpamatskolā. Promocijas darba kopsavilkums
    (2012)
    Prudņikova, Ilga
    ;
    Černova, Emīlija
    Mūsdienu laikmets speciālajai izglītībai izvirza savas prasības, jo Latvijā speciālo izglītības vajadzību nodrošināšana iekļaujošā vidē ir viens no izglītības politikas prioritāriem virzieniem (Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007 – 2013. gadam, 2006). Kā jaunākā tendence jāmin skolēnu ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem (turpmāk šajā darbā jēdzienam garīgās attīstības traucējumi tiks lietots pieņemts saīsinājums GAT) pēc iespējas pilnīgāka iekļaušanās ne tikai skolā, bet visā sabiedrībā, iesaistīšanās sociālā vidē (Bethere, 2007; Nīmante 1998, 2006, 2008; Tihomirova, 2010), tomēr lielas pretrunas pastāv, domājot par līdzekļiem, veidu un procesu. Pētījuma tapšanu ir rosinājusi nepieciešamība sekmēt skolēnu ar vidēji smagiem un smagiem GAT pedagoģisko integrēšanos, tāpēc šobrīd speciālajai internātpamatskolai jābūt atvērtai pārmaiņām, kas vērojamas sabiedrībā, jāņem vērā skolēna speciālās vajadzības, jāpilnveido pedagoģiskā procesa organizācija. Speciālajai internātpamatskolai ir jākļūst par tādu vidi, kur norit skolas un vecāku sadarbība, pateicoties kurai tiek atklātas un izmantotas šo skolēnu spējas, tiek veidota praktiskās darbības pieredze, lai skolēni ar vidēji smagiem un smagiem GAT skolas vidē mērķtiecīgā darbībā veidotās zināšanas, prasmes un attieksmes varētu lietot turpmākā dzīvesdarbībā.
Most viewed
  • Organizational Unit
  • Publication
    Exploring technology attitudes and personal–cultural orientations as student readiness factors for digitalised work
    (2020-09-02)
    Todd J. B. Blayone
    ;
    Ihor Romanets
    ;
    Svetlana Usca
    ;
    Mykhailo Oleksiiv
    ;
    ;
    Olena Mykhailenko
    PurposeEmerging forms of digitalisation are placing new demands on workforce entrants around the globe. This study, catalysed by innovation programs in Ukraine and Latvia, conceptualises, measures and compares key facets of dispositional readiness of university students in two post-Soviet nations for digitalised work.Design/methodology/approachSurvey data, addressing technology attitudes and personal–cultural orientations (PCO), were collected by project teams at universities in Ukraine and Latvia and delivered to the authors for analysis. The authors defined three characteristics of digitalised work, conceptually positioned five of the measured constructs as readiness factors and generated readiness profiles for the two national student cohorts. Investigation of significant differences between the groups was conducted using an Independent Samples T-Test. A composite profile was produced for comparing the overall dispositional readiness of both groups for digitalised work.FindingsThe factor-level profiles showed similar patterns of dispositional alignment and misalignment with digitalised work. For example, technology optimism and learning interest were reported by large percentages of Ukrainians and Latvians and tolerance for unstructured work by small percentages. However, significant differences were found in group levels of technology optimism, technology anxiety, ambiguity intolerance and empowered decision-making. In each case, the Ukrainian profile appeared more strongly aligned with the target.Practical implicationsThe global digitalisation of work requires students, educators, human resource professionals and business leaders to rethink workforce readiness assessment and adapt (re)training programs. Technology enthusiasm and learning interest should be regarded as crucial measurable attitudes motivating technical skills development. Also, cultural orientations should be positioned alongside personality traits and digital skills as factors shaping successful human–computer interaction.Originality/valueThis study initiates a new sociotechnical and cross-cultural trajectory of technology readiness research from data generated in two post-Soviet contexts. Moreover, it positions several measurable dispositions as factors influencing student readiness for digitalised work.
  • Publication
    Topogrāfisko objektu izmaiņu konstatēšanas un atpazīšanas metodoloģija
    (2016)
    Kodors, Sergejs
    ;
    Grabusts, Pēteris
    Pašlaik pasaulē ir izstrādātas tehnoloģijas, kas ļauj iegūt ģeotelpisko informāciju, veicot zemes virsmas skenēšanu no lidaparātiem un satelītiem. Skenējamie objekti var būt pat vesela valsts kopumā. Promocijas darba aktualitāte ir saistīta ar to, ka pietrūkst inženiertehnisko risinājumu, lai skenēto datu kopu varētu pielietot topogrāfisko objektu automātiskai atpazīšanai. Darba mērķis ir izstrādāt metodoloģiju, ar kuras palīdzību var automātiski atpazīt topogrāfiskos objektus (būvju aprises, zemes virsmas veidus u.c.) lāzerskenēšanas (LiDAR) datos vai ortofoto attēlos ar augstu izšķirtspēju. Lai sasniegtu mērķi, tika izpildīti šādi zinātniski pētnieciskie uzdevumi: 1) tika izstrādāta metodoloģija, ar kuras palīdzību ir iespējams atpazīt objektus reālos dabas apstākļos (natural images). Autors doto metodoloģiju nosauca par “Enerģijas samazināšanas pieeju” (ESP), ņemot vērā tās darba principu (skat. 5.nodaļu); 2) tika izstrādāta metode, ar kuras palīdzību var atpazīt zemes virsmas veidus, pielietojot ortofoto attēlus. Metode tiek balstīta uz ESP metodoloģiju (skat. 7.nodaļu); 3) tika izstrādāta metode, ar kuras palīdzību var atpazīt būves lāzerskenēšanas punktu mākonī. Metode arī atbilst ESP metodoloģijai (skat. 8.no daļu); 4) matemātiski un eksperimentāli tika noteikts minimālais punktu blīvums, ar kādu jāveic zemes virsmas lāzerskenēšana, lai atpazītu būves lāzerskenēšanas punktu mākonī (skat. 6.nodaļu); 5) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti tika izstrādāts augstas v eiktspējas risinājums, ar kura palīdzību var operatīvi apstrādāt visas Latvijas teritorijas lāzerskenēšanas datus relatīvi īsā laika posmā. Risinājumā tika izmantota autora piedāvātā metode būvju atpazīšanai (skat. 6.nodaļu). Darbs tika izstrādāts pēc Valsts zemes dienesta pieprasījuma RTA un VZD sadarbības programmas ietvaros.
  • Publication
    Dabisko valodu automatizēta salīdzināšana
    (2020)
    Bērziņš, Ansis Ataols
    ;
    Disertācijā „Dabisko valodu automatizēta salīdzināšana“ piedāvātas vairākas metodes attāluma starp dabiskajām valodām[1] definēšanai un aprēķināšanai. Tās ir statistiskas un teorētiski paredzētas jebkādiem cilvēka (runas) valodu* pāriem, tomēr disertācijas ietvaros tās pārbaudītas baltu valodu izloksnēm*[2]. Metodēs tiek izmantoti divēji valodu runas ieejas datu veidi: audiofonogrammu formātā vai fonētiskās transkripcijas pierakstā. Šādu metožu atrašana arī bija tas mērķis, uz kuru nolemts iet, uzsākot disertācijas izstrādi. Bez tam disertācijā tiek ieviests (visu) fonēmu telpas jēdziens, kā arī definēta metrika tanī. Tāpat, lai veiktu rezultātu ekspertu novērtējumu, tiek ieviesta hierarhisko izvēļu metrika, kura apraksta attālumu starp hierarhiskās kategorizēšanas rezultātā izveidotiem binārajiem kokiem. [1] Ilgstošas dabiskas attīstības rezultātā izveidojusies valoda. Pretstats — mākslīgā valoda. [113] Valoda, kuru aktīvi lieto vai lietojusi kāda sabiedrība un kuras likumi izriet galvenokārt no tās lietošanas. [114] [2] Šeit un turpmāk ar pārsliņu * apzīmējam terminus, kuru skaidrojumus esam ievietojuši vārdnīciņā jeb glosārijā disertācijas beigās.
  • Publication
    Komunikācijas prasmes veidošanās robežsargu profesionālajā sagatavošanā
    (2017)
    Indriksons, Alens
    ;
    Ļubkina, Velta
    Pētījuma problēma Valsts robežsardzes koledža ir vienīgā iestāde, kas īsteno robežsargu sagatavošanas procesu. Tā darbojas vienotā hierarhiskā sistēmā, kur viena amatpersona ir pakļauta citai amatpersonai (Valsts robežsardzes reglaments, 2008), un attiecības starp dažādos un vienādos hierarhijas līmeņos esošajām amatpersonām dienestā ir reglamentētas. Militarizēto izglītības iestāžu galvenā specifika izpaužas tajā apstāklī, ka personāls, kurš īsteno studiju procesu, un personāls, kurš to apgūst, savstarpēji atrodas dienesta attiecībās. Ar jēdzienu „dienests” ir jāsaprot attiecības, kas tiek regulētas ar speciālu normatīvo aktu palīdzību, līdz ar to arī dominējošais komunikācijas norises veids šādās izglītības iestādēs ir „subjekts – objekts” komunikācija un attiecības, tādējādi apgrūtinot docētāju un studējošo komunikācijas prasmes veidošanos, tādu studiju procesa mērķu sasniegšanu kā brīvas, atbildīgas un radošas personības attīstība, un tādu attieksmju un vērtību izpratnes veidošanos, kas nepieciešamas profesionālai izaugsmei, tai skaitā komunikācijas prasmes attīstībai. Docētāji, kā arī studējošie Valsts robežsardzes koledžā ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuru darbību reglamentē dienesta gaitas likums, kurš nosaka subordināciju un hierarhiju, līdz ar to „subjekts – objekts” komunikāciju, kas ir jāievēro dienestā. Studējošais docētāju uztverē, pirmkārt, ir nevis personība, bet gan pakļautībā esošais, savukārt docētāji pilda tādu sociālo lomu kā priekšnieks, kura pavēles saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir obligāti izpildāmas. Šis apstāklis Valsts robežsardzes koledžai kā militarizētai izglītības iestādei rada vairākas specifiskas docētāju un studējošo komunikācijas barjeras studiju procesā, padarot topošā robežsardzes inspektora un virsnieka personības, kā arī profesionālo attīstību, tai skaitā – komunikācijas prasmes un iemaņu attīstību studiju procesā, grūti sasniedzamu. Pilnīga robežsargu profesijas standartā minēto prasmju attīstība, kas lielā mērā saistīta ar komunikācijas prasmi, un docētāja un studējošo pilnvērtīga komunikācija un komunikācijas prasmes veidošanās nav iespējama hierarhiskā izglītības vidē ar dominējošo „subjekts – objekts” komunikāciju izglītības procesā. Tas nosaka objektīvu vajadzību veikt pētījumu par komunikācijas veidiem un komunikācijas barjerām, kas traucē komunikācijas prasmes veidošanās procesam specifiskā vidē un docētāju un studējošo komunikācijas prasmes attīstībai hierarhiskas organizācijas sistēmā, noskaidrot tās veidošanās mijsakarības un nosacījumu likumsakarības militarizētā izglītības iestādē ar mērķi pilnveidot robežsargu profesionālās sagatavošanas sistēmu un pedagoģijas procesu Valsts robežsardzes koledžā.