Nezinātniski priekšstati par poļu valodu Latgalē

Apzīmējumam „nezinātniski priekšstati” jebkura pētījuma kontekstā ir šķietami negatīva semantika, proti, tas ir priekšstatu kopums, kam nav zinātniska pamata. Taču, no otras puses, apzīmējums „nezinātniski priekšstati” ir saistāms ar mūsdienu lingvistikā aktuālu pieeju, ko dēvē par folklinvistiku.
Raksta mērķis ir atklāt latgaliešu (nespeciālistu) priekšstatus par poļu valodu, tās būtību un statusu senatnē un mūsdienās. Pētījuma avoti ir latgaliešu folkloras teksti, mūsdienu latgaliešu tekstu korpuss (MuLa), kā arī Latgales iedzīvotāju intervijas. Izmantojot folklingvistikas teorētiskās atziņas un metodoloģiju, minētajos avotos noteikts un salīdzināts: 1) kādi priekšstati par poļu valodas būtību un statusu ir pausti folklorā, mūsdienu latgaliešu rakstveida tekstos un nespeciālistu (nevalodnieku) intervijās; 2) kāda lingvistiskā attieksme pret poļu valodu pausta dažādos latgaliešu valodas tekstos.
Pētījuma gaitā nonākts pie atziņas, ka folkloras, daiļliteratūras un publicistikas teksti, kā arī interviju dati apliecina poļu valodas ilglaicīgu klātbūtni Latgales teritorijā. Saskarsme ar poļu valodu ir notikusi un notiek gan makrovidē (katoļu baznīca, izglītība, sabiedriski pasākumi, poļu kultūras biedrības), gan mikrovidē (saziņa ar kaimiņiem, poļu izcelsmes radiniekiem). Folkloras tekstos, kas atspoguļo senāku lingvistisko sakaru slāni, izpratnē par poļu valodu spilgtāk izpaužas opozīcija “mēs – viņi” (sociālā nevienlīdzība, poļu valodas prestižs). Latgaliešu daiļliteratūra spilgtāk atklāj vēsturisko kontekstu: latgaliešiem poļu valodas prasme – a) iespēja izglītoties, “izrauties” no zemnieku kārtas; b) draudi zaudēt savu identitāti. Publicistikā un intervijās tiek atklātas poļu valodas funkcionēšanas sfēras mūsdienās, kā arī tās “izzušanas” tendences. Valodas raksturojumā tiek izmantots salīdzinājums ar citām zināmajām (galvenokārt slāvu) valodām, pausta gan pozitīva, gan negatīva, gan neitrāla lingvistskā attieksme.