Jauniešu vērtības patērētājsabiedrībā Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums

Promocijas darbā tiek meklētas sakarības un rastas atbildes starp patērētājvērtību, dominējošo kultūru un tās ietekmi uz to jauniešu vērtību veidošanos, kuri apmeklē vispārizglītojošas skolas. Tāpat arī tiek iezīmēta virzība no vecajām, tradicionālajām vērtībām uz to transformāciju jaunu patērētājsabiedrības vērtību hierarhiju, kuru pētniecībā var aplūkot divējādi. No vienas puses – patērētājsabiedrības kultūras kodu iesakņošanos gan izglītības sistēmā, gan savstarpējā komunikācijā, no otras puses – vajadzība socializēties jauniešiem liek veidot attiecības starp materiālo un garīgo stāvokli, starp materiālajām vērtībām un garīgumu, kas patiesībā netiek vienlaicīgi noregulētas.
Izvēlētās tēmas aktualitāti nosaka mūsdienu globālās patērētājkultūras kodi un to ietekme arī uz izglītības satura veidotāju pieredzi un vērtību izvēli, kas transformējas mācību priekšmetu standartos un programmās. Pētījumā ir apzināta pretruna starp izglītības procesa un vērtību pieņemšanas procesa formēšanās stratēģiju, kas neiet kopsolī ar mērķiem, kādus izvirza mācību priekšmetu standarti un kas ir nozīmīgi pašam vidusskolēnam, jo vērtību veidošanas jautājumi 21. gadsimta izglītības stratēģijā un Nacionālajā attīstības plānā Latvijā nav definēti.

The aim of this thesis is to find connections between consumer values, the predominant culture and its influence on young people’s value formation in comprehensive schools. The research also points out the progress from the old, traditional values to their transformation in a new hierarchy of consumer society values that can be viewed in two ways. On the one hand, the consumer society culture codes are taking root both in the educational system and mutual communication; on the other hand – the need for socialization leads to young people creating a relationship between the material and the spiritual state, the material values and spirituality that are actually not regulated simultaneously.
The topicality of this theme is determined by the codes of the modern global consumer society and their influence on the experience and value choice of the developers of education content that transforms into educational standards and curricula. In the research, the contradiction between the educational process and value acceptance process formation strategies has been investigated. They do not keep up with the aims that have been set in subject standards that are of importance to secondary school students, as value formation issues have not been defined in the 21st century educational strategy and National development plan in Latvia.