THE SITUATION IN THE LATGALIAN COUNTRYSIDE AT THE BEGINNING OF THE AGRARIAN REFORM IN THE 1920s

During the first independence of the Latvian Republic, the radical agrarian reform between 1920 and 1937 was the most important attempt to solve the agrarian problem. At the core of the reform was the nationalization of the estates, the buildings, the interior inventory and the cattle, and the distribution of the land which had become property of the National Land Fund (NLF) among landless peasants and small farmers. The objective of the paper is to identify the different factors that cumbered the beginning of the agrarian reform in Latgale and made it more complicated.

Raksta mērķis – noskaidrot faktoru kopumu, kas sarežģīja un apgrūtināja agrārās reformas sākumu Latgalē. Rakstā atspoguļots sarežģītais stāvoklis Latgales laukos, uzsākot agrāro
reformu 20. gadsimta 20. gadu sākumā. Sagatavojot un realizējot agrāro reformu Latgalē, bija jāņem vērā vēsturiskais „mantojums” no Latgales atrašanās Polijas–Lietuvas valsts un
Krievijas impērijas sastāvā: sādžu šņoru saimniekošanas sistēma, vispārējs zemes trūkums, vāji izglītots un konservatīvs zemkopja tips. Stāvokli zemes piešķiršanā sarežģīja arī neskaidrā īpašumu piederība, kā arī īpašuma dokumentu trūkums.