Options
Komunikācijas prasmes veidošanās robežsargu profesionālajā sagatavošanā
Date Issued
2017
Author(s)
Indriksons, Alens
Rezekne Academy of Technologies
Abstract
Pētījuma problēma
Valsts robežsardzes koledža ir vienīgā iestāde, kas īsteno robežsargu sagatavošanas procesu. Tā darbojas vienotā hierarhiskā sistēmā, kur viena amatpersona ir pakļauta citai amatpersonai (Valsts robežsardzes reglaments, 2008), un attiecības starp dažādos un vienādos hierarhijas līmeņos esošajām amatpersonām dienestā ir reglamentētas. Militarizēto izglītības iestāžu galvenā specifika izpaužas tajā apstāklī, ka personāls, kurš īsteno studiju procesu, un
personāls, kurš to apgūst, savstarpēji atrodas dienesta attiecībās. Ar jēdzienu „dienests” ir jāsaprot attiecības, kas tiek regulētas ar speciālu normatīvo aktu palīdzību, līdz ar to arī dominējošais komunikācijas norises veids šādās izglītības iestādēs ir „subjekts – objekts” komunikācija un attiecības, tādējādi apgrūtinot docētāju un studējošo komunikācijas prasmes veidošanos, tādu studiju procesa mērķu sasniegšanu kā brīvas, atbildīgas un radošas personības
attīstība, un tādu attieksmju un vērtību izpratnes veidošanos, kas nepieciešamas profesionālai izaugsmei, tai skaitā komunikācijas prasmes attīstībai.
Docētāji, kā arī studējošie Valsts robežsardzes koledžā ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuru darbību reglamentē dienesta gaitas likums, kurš nosaka subordināciju un hierarhiju, līdz ar to „subjekts – objekts” komunikāciju, kas ir jāievēro dienestā. Studējošais docētāju uztverē, pirmkārt, ir nevis personība, bet gan pakļautībā esošais, savukārt docētāji pilda tādu sociālo lomu kā priekšnieks, kura pavēles saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir obligāti izpildāmas. Šis apstāklis Valsts robežsardzes koledžai kā militarizētai izglītības iestādei rada vairākas specifiskas docētāju un studējošo komunikācijas barjeras studiju procesā, padarot topošā robežsardzes inspektora un virsnieka personības, kā arī profesionālo attīstību, tai skaitā – komunikācijas prasmes un iemaņu attīstību studiju procesā, grūti sasniedzamu. Pilnīga robežsargu profesijas standartā minēto prasmju attīstība, kas lielā mērā saistīta ar komunikācijas prasmi, un docētāja un studējošo pilnvērtīga komunikācija un komunikācijas prasmes veidošanās nav iespējama hierarhiskā izglītības vidē ar dominējošo „subjekts – objekts” komunikāciju izglītības procesā. Tas nosaka objektīvu vajadzību veikt pētījumu par komunikācijas veidiem un komunikācijas barjerām, kas traucē komunikācijas prasmes veidošanās procesam specifiskā vidē un docētāju un studējošo komunikācijas prasmes attīstībai hierarhiskas organizācijas sistēmā, noskaidrot tās veidošanās mijsakarības un nosacījumu likumsakarības militarizētā izglītības iestādē ar mērķi pilnveidot robežsargu profesionālās sagatavošanas sistēmu un pedagoģijas procesu Valsts robežsardzes koledžā.
Valsts robežsardzes koledža ir vienīgā iestāde, kas īsteno robežsargu sagatavošanas procesu. Tā darbojas vienotā hierarhiskā sistēmā, kur viena amatpersona ir pakļauta citai amatpersonai (Valsts robežsardzes reglaments, 2008), un attiecības starp dažādos un vienādos hierarhijas līmeņos esošajām amatpersonām dienestā ir reglamentētas. Militarizēto izglītības iestāžu galvenā specifika izpaužas tajā apstāklī, ka personāls, kurš īsteno studiju procesu, un
personāls, kurš to apgūst, savstarpēji atrodas dienesta attiecībās. Ar jēdzienu „dienests” ir jāsaprot attiecības, kas tiek regulētas ar speciālu normatīvo aktu palīdzību, līdz ar to arī dominējošais komunikācijas norises veids šādās izglītības iestādēs ir „subjekts – objekts” komunikācija un attiecības, tādējādi apgrūtinot docētāju un studējošo komunikācijas prasmes veidošanos, tādu studiju procesa mērķu sasniegšanu kā brīvas, atbildīgas un radošas personības
attīstība, un tādu attieksmju un vērtību izpratnes veidošanos, kas nepieciešamas profesionālai izaugsmei, tai skaitā komunikācijas prasmes attīstībai.
Docētāji, kā arī studējošie Valsts robežsardzes koledžā ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuru darbību reglamentē dienesta gaitas likums, kurš nosaka subordināciju un hierarhiju, līdz ar to „subjekts – objekts” komunikāciju, kas ir jāievēro dienestā. Studējošais docētāju uztverē, pirmkārt, ir nevis personība, bet gan pakļautībā esošais, savukārt docētāji pilda tādu sociālo lomu kā priekšnieks, kura pavēles saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir obligāti izpildāmas. Šis apstāklis Valsts robežsardzes koledžai kā militarizētai izglītības iestādei rada vairākas specifiskas docētāju un studējošo komunikācijas barjeras studiju procesā, padarot topošā robežsardzes inspektora un virsnieka personības, kā arī profesionālo attīstību, tai skaitā – komunikācijas prasmes un iemaņu attīstību studiju procesā, grūti sasniedzamu. Pilnīga robežsargu profesijas standartā minēto prasmju attīstība, kas lielā mērā saistīta ar komunikācijas prasmi, un docētāja un studējošo pilnvērtīga komunikācija un komunikācijas prasmes veidošanās nav iespējama hierarhiskā izglītības vidē ar dominējošo „subjekts – objekts” komunikāciju izglītības procesā. Tas nosaka objektīvu vajadzību veikt pētījumu par komunikācijas veidiem un komunikācijas barjerām, kas traucē komunikācijas prasmes veidošanās procesam specifiskā vidē un docētāju un studējošo komunikācijas prasmes attīstībai hierarhiskas organizācijas sistēmā, noskaidrot tās veidošanās mijsakarības un nosacījumu likumsakarības militarizētā izglītības iestādē ar mērķi pilnveidot robežsargu profesionālās sagatavošanas sistēmu un pedagoģijas procesu Valsts robežsardzes koledžā.
Project(s)
Support for Doctoral Studies at Rezekne Higher Education Institution
