Doctoral Theses (IF)
Permanent URI for this collection
Browse
Browsing Doctoral Theses (IF) by Title
Now showing 1 - 10 of 10
Results Per Page
Sort Options
- PublicationAntropogēnā piesārņojuma ietekme uz aerojonu koncentrāciju. Promocijas darba kopsavilkums(2018)
;Skromulis, Andris ;Noviks, GotfrīdsTeirumnieks, EdmundsGaisa ķīmiskais un mehāniskais piesārņojums mūsdienās ir viena no aktuālākajām problēmām zinātniskajā izpētē. Atmosfērā nonākušais piesārņojums ir ļoti grūti lokalizējams vai novēršams, tas spēj izplatīties ne tikai reģionālā, bet arī globālā mērogā. Jēdzienu "gaisa piesārņojums" nevar izprast vienīgi kā ķīmisko vielu vai fizikālo komponenšu saturu gaisā. Gaiss ir vide, kur koncentrējas un izkliedējas dažāda veida fizikālie lauki. Dažādas frekvences elektromagnētisko lauku (sākot no elektrostatiskajiem un beidzot ar augstfrekvences, gaismas, siltuma, radioaktīvā starojuma u.c. laukiem) intensitāte var pārsniegt likumdošanā noteikto līmeni. Tādā gadījumā tiek runāts par enerģētisko piesārņojumu. Daudzi no minētajiem fizikālajiem laukiem atstāj iespaidu uz gaisa jonizācijas līmeni, piešķirot gaisa molekulām nepieciešamo enerģiju jonizācijas barjeras pārvarēšanai; tādā veidā gaiss kļūst par vidi, kas nemitīgi satur zināmu enerģijas daudzumu (Sinicina et al., 2013).Līdz ar to gaisa enerģētisko piesārņojumu var uzskatīt gan par negatīvu, gan par pozitīvu īpašību. Gandrīz gadsimta garumā dažādos zinātniskajos pētījumos tikusi raksturota aerojonu ietekme uz cilvēku un citiem dzīvajiem organismiem (Чижевский, 1969, Rim, 1977). Aerojoni var atstāt gan labvēlīgu, pat ārstniecisku iespaidu uz cilvēka veselību, gan var būt arī kaitīgi. Tas ir atkarīgs no koncentrācijas līmeņa gaisā, kā arī pozitīvo un negatīvo jonu savstarpējām proporcijām. - PublicationAutomated comparison of natural languages. Synopsis of the Dissertation(2020)
;Bērziņš, Ansis AtaolsThe dissertation consists of an introduction and three parts, the first dealing with phonetic transcriptions, the second dealing with speech recordings and the third one dealing with verification of all the results. The goal of the present work is development of methods that would allow to quantify a degree of proximity of natural languages. - PublicationDabisko valodu automatizēta salīdzināšana(2020)
;Bērziņš, Ansis AtaolsDisertācijā „Dabisko valodu automatizēta salīdzināšana“ piedāvātas vairākas metodes attāluma starp dabiskajām valodām[1] definēšanai un aprēķināšanai. Tās ir statistiskas un teorētiski paredzētas jebkādiem cilvēka (runas) valodu* pāriem, tomēr disertācijas ietvaros tās pārbaudītas baltu valodu izloksnēm*[2]. Metodēs tiek izmantoti divēji valodu runas ieejas datu veidi: audiofonogrammu formātā vai fonētiskās transkripcijas pierakstā. Šādu metožu atrašana arī bija tas mērķis, uz kuru nolemts iet, uzsākot disertācijas izstrādi. Bez tam disertācijā tiek ieviests (visu) fonēmu telpas jēdziens, kā arī definēta metrika tanī. Tāpat, lai veiktu rezultātu ekspertu novērtējumu, tiek ieviesta hierarhisko izvēļu metrika, kura apraksta attālumu starp hierarhiskās kategorizēšanas rezultātā izveidotiem binārajiem kokiem. [1] Ilgstošas dabiskas attīstības rezultātā izveidojusies valoda. Pretstats — mākslīgā valoda. [113] Valoda, kuru aktīvi lieto vai lietojusi kāda sabiedrība un kuras likumi izriet galvenokārt no tās lietošanas. [114] [2] Šeit un turpmāk ar pārsliņu * apzīmējam terminus, kuru skaidrojumus esam ievietojuši vārdnīciņā jeb glosārijā disertācijas beigās. - PublicationDabisko valodu automatizēta salīdzināšana. Disertācijas kopsavilkums(2020)
;Bērziņš, Ansis AtaolsDisertācija sastāv no ievada un trijām daļām: pirmā veltīta darbam ar fonētiskajām transkripcijām, otrā – darbam ar runas ierakstiem, savukārt, trešā – rezultātu pārbaudei. Dotā darba mērķis ir tādu metožu izstrāde, kas ļautu skaitliski novērtēt dabisko valodu tuvības pakāpi. - PublicationImpact of anthropogenic pollution of air ion concentration. Summary of the Doctoral Thesis(2018)
;Skromulis, Andris ;Noviks, GotfrīdsTeirumnieks, EdmundsChemical and mechanical air pollution is one of the most crucial problems in scientific studies nowadays. Atmospheric pollution is very hard to be localised or prevented. It can spread not only regionally, but also on a global scale. The notion of air pollution may not be seen only as content of chemical substances or physical components in the air. The air is environment containing various physical fields. The intensity of electromagnetic fields of different frequency (electrostatic and high frequency fields, as well as light, heat, radioactive radiation and other fields) may exceed the level provided in legislation. In this case, the issue of energy pollution appears. Many of the above-mentioned physical fields have an impact on the level of air ionisation providing the air molecules with the energy they need to overcome the ionisation barrier, whish makes the air an environment that continuously contains a certain amount of energy (Sinicina et al., 2013). Consequently, it is possible to speak of the energetic air pollution as a negative phenomenon or to see the energy saturation as a positive feature of the air. For almost a century, scientific studies have been describing the impact of air ions on human beings and other living organisms (Чижевский, 1969; Rim, 1977). Air ions may have favuorable and healing impact or can affect harmfully human health. It depends on their concentration level in the air and on mutual proportions of positive and negative ions. - PublicationKonceptuālo un relāciju datu modeļu savietojamības noteikšanas metodoloģija(2017)
; Lai informācijas sistēmas varētu apmainīties ar datiem, to datu modeļiem jābūt saderīgiem. Bieži vien tas tā nav, jo sistēmas ir veidojuši dažādi izstrādātāji, vadoties pēc dažādiem mērķiem, kā rezultātā rodas atšķirības terminu lietojumā un datu vērtību skaidrojumos. Līdz ar to šo informācijas sistēmu datu modeļi var būt izteikti dažādās notācijās, kas apgrūtina saderības noteikšanu. Šajā promocijas darbā tiek risināta dažādās notācijās izteiktu datu modeļu savietojamības noteikšanas problēma. Datu modeļi tiek transformēti ontoloģijās, pielietojot transformācijas noteikumus. Vēlāk tiek veikta automātiska ontoloģiju savietošana, un iegūts datu modeļu saderības novērtējums. Datu modeļu savietošanas procesā lietoto metožu kopums ir apvienots metodoloģijā, ko var izmantot datu modeļu salīdzināšanai dažādās nozarēs. Metodoloģija ļauj nozares ekspertiem veikt savietošanas uzdevumus automātiskā veidā, ekonomējot šim uzdevumam atvēlēto laiku un resursus. Izstrādātā metodoloģija ir tikusi aprobēta, salīdzinot Latvijas Valsts zemes dienesta datu bāzes relāciju modeli ar ISO 19152 starptautiskā standarta konceptuālo datu modeli, lai noteiktu, cik lielā mērā viens datu modelis atbilst otram. Metodoloģijas nodrošināšanas un aprobācijas vajadzībām ir izstrādāts ontoloģiju savietošanas programmatūras rīks, kas ir viens no šī darba praktiskajiem rezultātiem. Rīks nodrošina automātisku datu modeļu transformāciju un ontoloģiju savietošanu, kā arī ļauj veikt manuālu savietošanu un entītiju anotāciju. - PublicationKonceptuālo un relāciju datu modeļu savietojamības noteikšanas metodoloģija. Promocijas darba kopsavilkums(2017)
; Darba mērķis ir izstrādāt metodoloģiju konceptuālo datu modeļu un relāciju datu modeļu savietojamības noteikšanai, kas ļautu automatizēt savietošanas procesu un nodrošinātu nozares speciālistus ar rīkiem darbā ar dažādās notācijās izstrādātiem datu modeļiem. Izmantojot šo metodoloģiju, lietotājam tiek dota metožu kopa, kas ļauj risināt konceptuālo un relāciju datu modeļu savietojamības noteikšanas uzdevumu. Konceptuālo un relāciju datu modeļu savietojamības noteikšanai ir izstrādāts speciāls rīks, kas ļauj šo uzdevumu atrisināt atbilstoši metodoloģijai. Pateicoties tam, tiek ievērojami samazināts nozares speciālistu darba apjoms, kā rezultātā tiek ietaupīts laiks un resursi - PublicationNiedru produktivitāti un biomasas īpašības ietekmējošo faktoru izpēte un to izmantošanas enerģijas ieguvei pamatojums. Promocijas darba kopsavilkums(2014)
;Čubars, EdgarsNoviks, GotfrīdsLīdz pat šim brīdim ūdens augu biomasas potenciāls Latvijā, kā enerģijas resurss nav ņemts vērā. Šo augu kā enerģijas avota izmantošana radītu jaunas darbavietas, samazinātu fosilo energoresursu patēriņu, kā arī spētu risināt dažādas vides aizsardzības problēmas. Viens no augiem, ko Latvijas apstākļos varētu izmantot enerģijas iegūšanai ir dabiskajās un mākslīgajās ūdenstilpnēs augošās niedres (Phragmites australis (Cav.) Trin. Ex Steud. (Čubars, 2008; Enerģētisko..., 2007; Kronbergs, 2009). Niedres ir viens no visizplatītākajiem ūdens augiem, tās aug gandrīz visās ūdenstilpnēs Latvijā. Pašreiz tās tiek izmantotas nelielos apjomos būvniecības vajadzībām, taču pieaugot fosilo energoresursu cenām, un piesārņojumam, ko rada fosilo resursu izmatošana, pieaug interese par vietējās biomasas izmantošanas iespējām energoapgādē. Līdz ar to aktualizējas jautājums par racionālu niedru resursu izmantošanu. Viens no vides aizsardzības svarīgākajiem ieguvumiem novācot niedres, papildus fosilo energoresursu aizstāšanai ar AER, ir dabas ūdeņu piesārņojuma ar slāpekļa un fosfora savienojumiem līmeņa samazinājums. Tāpat niedres labi asimilē smagos metālus (Ali et al., 2002; Grisey et al., 2012), līdz ar to var uzskatīt, ka niedru ieguve sekmēs smago metālu aizvākšanu no ūdenstilpnēm. Nav zināms, vai niedres ir piemērotas enerģijas ražošanai. Niedru platības, pieejamie biomasas apjomi, energopotenciāls un enerģētiskās īpašības Latvijā līdz šim nav izpētītas, kas kavē to ieguves un pārstrādes attīstību. Lai veiktu ilgtspējīgu niedru kā kurināmā izmantošanu, jāizvērtē dažādu faktoru ietekme uz niedru īpašībām un produktivitāti, kas ļaus novērtēt ieguvei pieejamos niedru apjomus un to īpašības, kā arī novērtēt niedru piemērotību enerģijas ieguvei. Promocijas darba zinātniskais mērķis: izpētīt niedru audžu izplatību, dinamiku, produktivitāti, niedru biomasas enerģētiskās īpašības un to ietekmējošos faktorus Latvijas dabiskajās un mākslīgajās ūdenstilpnēs. Promocijas darba praktiskais mērķis: balstoties uz niedru izplatības un īpašību pētījumiem noteikt prioritārās niedru ieguves zonas Latvijā, sastādīt niedru kadastru nozīmīgākajām niedru ieguves vietām Latgales reģionā, kā arī izstrādāt optimālos niedru ieguves un pārstrādes modeļus Latvijas apstākļiem, lai veicinātu ar niedru ieguvi un pārstrādi saistītu uzņēmumu radīšanu un attīstību. - PublicationTopogrāfisko objektu izmaiņu konstatēšanas un atpazīšanas metodoloģija(2016)
;Kodors, SergejsPašlaik pasaulē ir izstrādātas tehnoloģijas, kas ļauj iegūt ģeotelpisko informāciju, veicot zemes virsmas skenēšanu no lidaparātiem un satelītiem. Skenējamie objekti var būt pat vesela valsts kopumā. Promocijas darba aktualitāte ir saistīta ar to, ka pietrūkst inženiertehnisko risinājumu, lai skenēto datu kopu varētu pielietot topogrāfisko objektu automātiskai atpazīšanai. Darba mērķis ir izstrādāt metodoloģiju, ar kuras palīdzību var automātiski atpazīt topogrāfiskos objektus (būvju aprises, zemes virsmas veidus u.c.) lāzerskenēšanas (LiDAR) datos vai ortofoto attēlos ar augstu izšķirtspēju. Lai sasniegtu mērķi, tika izpildīti šādi zinātniski pētnieciskie uzdevumi: 1) tika izstrādāta metodoloģija, ar kuras palīdzību ir iespējams atpazīt objektus reālos dabas apstākļos (natural images). Autors doto metodoloģiju nosauca par “Enerģijas samazināšanas pieeju” (ESP), ņemot vērā tās darba principu (skat. 5.nodaļu); 2) tika izstrādāta metode, ar kuras palīdzību var atpazīt zemes virsmas veidus, pielietojot ortofoto attēlus. Metode tiek balstīta uz ESP metodoloģiju (skat. 7.nodaļu); 3) tika izstrādāta metode, ar kuras palīdzību var atpazīt būves lāzerskenēšanas punktu mākonī. Metode arī atbilst ESP metodoloģijai (skat. 8.no daļu); 4) matemātiski un eksperimentāli tika noteikts minimālais punktu blīvums, ar kādu jāveic zemes virsmas lāzerskenēšana, lai atpazītu būves lāzerskenēšanas punktu mākonī (skat. 6.nodaļu); 5) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti tika izstrādāts augstas v eiktspējas risinājums, ar kura palīdzību var operatīvi apstrādāt visas Latvijas teritorijas lāzerskenēšanas datus relatīvi īsā laika posmā. Risinājumā tika izmantota autora piedāvātā metode būvju atpazīšanai (skat. 6.nodaļu). Darbs tika izstrādāts pēc Valsts zemes dienesta pieprasījuma RTA un VZD sadarbības programmas ietvaros. - PublicationTopogrāfisko objektu izmaiņu konstatēšanas un atpazīšanas metodoloģija. Promocijas darba kopsavilkums(2016)
;Kodors, SergejsPašlaik pasaulē ir izstrādātas tehnoloģijas, kas ļauj iegūt ģeotelpisko informāciju, veicot zemes virsmas skenēšanu no lidaparātiem un satelītiem. Skenējamie objekti var būt pat vesela valsts kopumā. Promocijas darba aktualitāte ir saistīta ar to, ka pietrūkst inženiertehnisko risinājumu, lai skenēto datu kopu varētu pielietot topogrāfisko objektu automātiskai atpazīšanai. Darba mērķis ir izstrādāt metodoloģiju, ar kuras palīdzību var automātiski atpazīt topogrāfiskos objektus (būvju aprises, zemes virsmas veidus u.c.) lāzerskenēšanas (LiDAR) datos vai ortofoto attēlos ar augstu izšķirtspēju. Lai sasniegtu mērķi, tika izpildīti šādi zinātniski pētnieciskie uzdevumi: 1) tika izstrādāta metodoloģija, ar kuras palīdzību ir iespējams atpazīt objektus reālos dabas apstākļos (natural images). Autors doto metodoloģiju nosauca par “Enerģijas samazināšanas pieeju” (ESP), ņemot vērā tās darba principu (skat. 5.nodaļu); 2) tika izstrādāta metode, ar kuras palīdzību var atpazīt zemes virsmas veidus, pielietojot ortofoto attēlus. Metode tiek balstīta uz ESP metodoloģiju (skat. 7.nodaļu); 3) tika izstrādāta metode, ar kuras palīdzību var atpazīt būves lāzerskenēšanas punktu mākonī. Metode arī atbilst ESP metodoloģijai (skat. 8.no daļu); 4) matemātiski un eksperimentāli tika noteikts minimālais punktu blīvums, ar kādu jāveic zemes virsmas lāzerskenēšana, lai atpazītu būves lāzerskenēšanas punktu mākonī (skat. 6.nodaļu); 5) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti tika izstrādāts augstas v eiktspējas risinājums, ar kura palīdzību var operatīvi apstrādāt visas Latvijas teritorijas lāzerskenēšanas datus relatīvi īsā laika posmā. Risinājumā tika izmantota autora piedāvātā metode būvju atpazīšanai (skat. 6.nodaļu). Darbs tika izstrādāts pēc Valsts zemes dienesta pieprasījuma RTA un VZD sadarbības programmas ietvaros.